Kā sākāt saimniekot?
Sāku saimniekot jau deviņdesmito gadu sākumā, kad atgriezos no dienesta armijā un man bija pieci hektāri zemes un viena govs. Deviņdesmitajos gados sākās juku laiki, tad bija iespēja un nopirku vēl 15 ha zemes un piecas govis, un tā pamazām attīstījāmies. Ilgus gadus bijām piemājas saimniecība līdz 2007. gadā reģistrēju zemnieku saimniecību.
Cik liels ir tehnikas parks?
Saimniecībā ir vairāk nekā 50 tehnikas vienības. Zemes apstrādei, sēšanai un labības novākšanai, kā arī lopbarības sagatavošanai ir visa tehnika, ar kuru arī sniedzu pakalpojumus. Viens no vērtīgākajiem tehnikas pirkumiem ir Väderstad kombinētā sējmašīna Spirit 600 C, kura vienā braucienā var paveikt trīs darbus – iesēt minerālmēslus, graudus un zālāju.
Kas bija svarīgākais izvēloties sējmašīnu?
Darba ražīgums un iestādīšanas parametri, lai atbilstu ieregulētajam. Šai sējmašīnai pat nevajag pierēķināt kļūdas procentu izsējas normai, kā ir citām sējmašīnām. Vēl svarīgi bija precīzs sējas dziļums, kā arī tas, ka kopā ar sēklu zemē tiek iestrādāti minerālmēsli, mikrogranulas vai zālāja sēklas.
Cik ilgi jau strādājat ar sējmašīnu Spirit?
Saimniecībā tā ir trešo gadu. Pirms tam mums nebija kombinētā sējmašīna, visu sajaucām kopā ar lāpstu, bet kvalitātes protams nebija.
Pievēršoties sējmašīnas meklējumiem, biju gan pie tirgotājiem, gan ražotājiem, gan apciemoju zemnieku saimniecības, kas izmanto noteiktas firmas sējmašīnas. Tomēr labāku par Spirit – neatradu un savu izvēli nenožēloju. Sējmašīnas vadība ir caur datoru vai jaunākajiem modeļiem caur planšeti traktora kabīnē.
Ko ar šo sējmašīnu sējat?
Gandrīz visas kultūras, ko audzēju saimniecībā – graudus, rapsi, pupas un zirņus. Samainu tikai spolītes.
Vēl ar šo sējmašīnu arī atjaunoju zālājus, pat neuzarot. Priekšējie diski nedaudz iegriež renīti, tad iebirst minerālmēsli un tad sēkla. Viens brauciens un darbs paveikts – uzdiskots, iesēts un vēl pabarots ar minerālmēsliem.
Kas ir Spirit galvenā priekšrocība?
Izsējas precizitāte, kura ir vienāda gan mitrā, gan sausā augsnē – ja ir uzlikts rapsim sējas dziļums 1 cm vai graudiem 3 cm, tad arī sēj noteiktajā dziļumā. Sējuma kvalitāti var lieliski novērot dīgšanas laikā, kad vienā brīdī lauks vēl ir melns, bet tad pēc dienas ir mazi asniņi un vēl pēc pāris dienām lauks ir vienmērīgi zaļš. Kaimiņi sēj ar citu sējmašīnu, viņam nav tik vienmērīgs sējums – vietām pāris asni izdīguši, bet vietām vispār tukšas vietas. Protams, arī tur vēlāk sadīgst un aizaug, bet nav vienmērīguma, kas ietekmē arī labības nogatavošanos.
Lielākais ieguvums no šīs sējmašīnas?
Viennozīmīgi sējuma kvalitāte un darba temps. Ja ir iesēts kvalitatīvi un vienmērīgi, tad labības nogatavošanās un kulšana ir ātrākā un kvalitatīvāka – viss ir saistīts.
Izmēģināju arī tiešo sēja uz rugājiem – nokūlu rapsi un uzreiz sēju kviešus. Nebiju šādas tehnoloģijas piekritējs, bet izmēģinot jau otro gadu, manas domas mainās, jo labība ir tikpat kvalitatīva, kā sastrādājot augsni.
Kas no sējmašīnas aprīkojuma patīk vislabāk?
Sīksēklu sējmašīna BioDrill, kura uzstādīta uz pašas sējmašīnas. Ar to var sēt zālājus, gliemežu indi, mikrogranulas u.c. Vienā braucienā par paveikt trīs darbus vienlaicīgi – iesēt pamatminerālmēslus, graudus un zālāju, bet kombinācijas var būt dažādas. Rudenī novācot virsaugu – labību, nākamajā gadā jau ir zālājs. Ja sēšana veikta savlaicīgi un labību izdodas nokult agri, tad arī pirmā gada rudenī var iegūt nelielu atālu.
Vairākkārt sarunā uzsvērāt darba ražīguma nozīmīgumu, vai ir daudz apsējamo lauku?
Saimniecības 1500 ha sējplatība ir sadalīti aptuveni 300 laukos, kurus pārsvarā visus apsēju ar sējmašīnu Spirit. Mazākos zemes pleķīšus, lai nezaudētu darba tempu, apsēj mazāka sējmašīna.
2017. gads bija izteikti slapjš un nevarējām iesēt ziemājus, tāpēc nākamā gada pavasarī vienlaicīgi bija jāapsēj aptuveni 1300 ha ar vasarājiem. Savukārt rudenī atkal 1000 ha ziemāji. Vienā gadā sanāca apsēt vairāk nekā 2000 ha un to es izdarīju, tikai pateicoties Spirit.
Kāds ir Spirit darba ražīgums?
Ar šo sējmašīnu normālā darba laikā – 8–9 stundās – labā laukā var apsēt 50 ha dienā. Bieži, lai izvērtētu kādu tehnikas vienību, braucu to apskatīt uz citām saimniecībām, tā uzzinot arī jaunu un interesantu pieredzi. Piemēram, Latgales pusē ir saimniecības, kas graudaugu izsējas normu samazina līdz 120-130 kg uz ha, kas ir par 100 kg mazāk nekā parasti. Viņi uzskata, ka nevajag barot zemi ar graudiem, jo izsējot retāk, graudam ir vairāk augsnes, barības vielu, kas augu izprovocē uz lielāku cerošanu. Ja parasti vienam augam ir 5–6 stiebri, tad šādi audzētiem ir 9–10 stiebri. Vēl arī esmu redzējis t.s. dāņu metodi – pa uzdīgušu labības lauku nobrauc traktors ar ruļļiem, kuri nolauž centrālo stiebru, dodot iespēju sānu ceriem augt kuplākiem. Pats vēl šo metodi neesmu mēģinājis, bet grasos to darīt – iesēšu rudenī 150 kg un tos nolauzīšu.
Kā ar tehnikas remontu, servisu?
Trīs gadu laikā, kamēr ekspluatējam Spirit ir bijušas mazas tehniskas problēmas, nolietojušās kādas detaļas, bet nekas nopietns. Negribas jau lielīt, bet servisa darbinieku atsaucība ir lieliska, turklāt pārsvarā visa rezerves detaļas ir tepat Latvijā un ātri saņemamas.
Kas vēl saimniecībā ir no Väderstad tehnikas?
Klasiskais kultivators astoņu metru platumā. Tas izglāba laukus pēc slapjā 2017. gada, kad novācot labību ar kombainiem bija iebrauktas dziļas rises, ko arkls un diski nevarēja izlīdzināt. Tad uz lauka palaidām Väderstad kultivatoru, kuram ir divas šļūces – priekšā un aizmugurē. Ar šo agregātu lauku uztaisījām līdzenu kā galdu – lidmašīnas varētu nosēsties. (Smejas. A.P.) Kultivators viegli manevrējams, jo tas ir piekabināms. Arī kultivēšanas ātrums ir atbilstošs un tam pietiek ar 200 ZS jaudīgu traktoru.
Kur realizējat izaudzēto?
Graudaugu lielāko daļu realizēju caur lauksaimnieku kooperatīvu VAKS, kurā esmu arī valdes loceklis. Vēl ir saistības ar kooperatīvu LATRAPS, no kura sezonā ņemu degvielu, rudenī norēķinos ar graudiem. Arī augu aizsardzības līdzekļus iegādājos no citiem sadarbības partneriem.
Vai nav grūti strādāt divās nozarēs vienlaicīgi?
Darboties vairākās nozarēs ir grūtāk, bet risku ir mazāk, jo viena nozare pavelk otru. Piena krīzes laikā, augkopība pabalstīja pienkopību. Savukārt, pieaugot piena cenām, neražas gados tā bija balsts. Pašreiz piena nauda pietiek tekošiem izdevumiem – darbinieku algām un arī kredītmaksājumiem, jo kredītportfelis nav liels, savukārt piena saimniecībā investīcijas pēdējos gados nav veiktas, kas varētu apēst piena peļņas daļu.
Kurā virzienā domājat par saimniecības attīstību?
Paplašināties un palielināt govju skaitu vairs nedomājam, bet virzīsimies uz lielāku stabilitāti un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu. Jau tagad pērkot tehniku, pievēršam uzmanība tās jaudai un ražīgumam – jābūt gataviem ar vienu agregātu paveikt vairāk, jo strādnieki laukos iet mazumā.
Vai ieteiktu kaimiņam Väderstad tehniku?
Esmu jau ieteicis, pēc pāris nedēļām tehnika būšot mājās. Mēs arī kādu gadu vēl pastrādāsim ar Spirit 600, bet plānoju jau pirkt lielāku šīs sējmašīnas modeli ar 8 metru darba platumu – būs vēl lielāks darba temps. Šogad jau iedeva pamēģināt un mums iepatikās.
