Sākums no nulles
“Pēc studijām radās vēlme veidot savu uzņēmējdarbību un lauksaimniecība bija viens no potenciālajiem virzieniem. Jauno zemnieku atbalsta projekts bija papildu motivators palikt laukos, kaut gan viss bija jāsāk no nulles, jo neviens ģimenē pirms tam nebija nodarbojies ar lauksaimniecību, tikai vecvecāku bijušajās mājās varēju izveidot tehnikas bāzes vietu. Projekta nauda nebija liela, tomēr sākumam pietika, vēlāk jau bija kredīti, no kuriem lielākā daļa ir atmaksāti,” par saimniecības iesākumu stāsta jaunais zemnieks.
Sākumā saimniecībā bijušas tikai nomas zemes, vēlāk iegādātas arī īpašumā, vairāki lauki atkaroti no krūmiem, pamazām palielinot apsaimniekojamās platības līdz 200 ha. Daļa zemju ir īpašumā, daļa joprojām nomā, vidējais lauka lielums 5 ha. Vidējā ražība – 6 t/ha ziemas kviešiem un 4 t/ha ziemas rapsim, kas ir labs rādītājs Latgalei. Augseku šeit neievēro, bet priekšaugs gan esot svarīgs, turklāt katru gadu pāris lauki tiek atstāti ekoloģiskajā papuvē.
Augsni apstrādā minimāli
Augsnes saimniecībā pārsvarā ir mālainas, kas arī bija viens no iemesliem pārejai uz minimālo augsnes apstrādi jeb bezaršanas tehnoloģiju, jo tā māla augsnēm uzlabojas struktūra. “Sākumā visi lauki bija neapstrādāti un tāpēc nebija citas iespējas kā tikai apart. Tagad pat jaunos laukus esam iemanījušies ielabot ar Väderstad jaunajiem diskiem CrossCutter,” stāsta Emīls.
Bezaršanas tehnoloģijas attīstību saimniecībā veicinājis laika trūkums augsnes apstrādei, īpaši rudenī, vairāk stāsta pats saimnieks: “Minimālā augsnes apstrāde un tiešā sēja, mazina spriedzi ražas novākšanas un ziemāju sējas laikā, jo pārsvarā strādāju viens. Ja artu un kultivētu man vajadzētu vēl vismaz divus strādniekus. Pirmajos gados ar aršanu paspēju iesēt 40 ha ziemāju, tagad, kultivējot ar Carrier 300, rudenī paspēju apstrādāt visus laukus.”
Emīla mērķis ir pāriet uz tiešo sēju: ”Zemnieki daloties pieredzē par pāreju uz tiešo sēju, stāsta, ka sākumā pat esot rēķinājušies ar ražības kritumu, bet apsvēruši, ka to kompensēs laika un resursu ekonomija. Tomēr ražas nemazinājās. Arī savos laukos pārejot uz minimālo apstrādi, ražas nav kritušās, īpaši salīdzinot ar lauku, kurš bija aparts – tajā nebija labāka raža. Protams, viens lauks nav rādītājs. Tomēr kopumā laukos ar minimālo apstrādi ražas ir stabilizējušās un pat pieaug.”
Minimālā augsnes apstrāde nostiprina augsnes virskārtu un piekabes vairs negrimstot. No laukiem arī pazudušas ūdens peļķes, jo neveidojas augsnes zole un netiek izjaukta augsnes kapilāru struktūra.
Pa laukiem ar tehniku saimnieks brauc sēšanas virzienā, nevis pa diagonāli, kā iesaka. “Pēc kulšanas salmus ar ecēšām kliedējam pa diagonāli, bet augsni apstrādājam taisni, tāpēc sējmašīnai un miglotājam lauks ir līdzens,” skaidro Emīls.