ZS "Pīlādži" - ne bez iemesla mūsu saimniecībā ir pieci Väderstad agregāti

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par saimniecību – kad sākāt nodarboties ar lauksaimniecību, ar cik ha sākāt un cik ha apstrādājat tagad?
Pēc specialitātes es esmu mežsaimnieks, kaut gan ar lauksaimniecību biju saskāries jau no laika gala, kādreiz esmu strādājis arī uz kombaina. Iepērkot zemes un mežus izstrādei, netīšām nonācu pie lauksaimniecības zemes un tad arī bija jāsāk domāt, ko ar to darīt. Lielākā daļa nopirkto tīrumu bija aizauguši no 90. gadiem, jo neviens nebija par tiem rūpējies, sāku tos atkopt. Šķiet, ka sākām ar apmēram 150 hektāriem; pamatā gan tika pirkti meži, lauksaimniecības zeme gāja tikai kā piedēklis. Nekādi lielie plāni nebija, ar Eiropas subsīdiju naudu, mazliet pieliekot klāt, varēja zemi sakopt, sākums bija zemes sakārtošanas bizness. Tā arī ap 2000. gadiem sāku ar to nodarboties. Šobrīd saimniecībā kopumā kā ģimenes uzņēmums apsaimniekojam aptuveni 1300 ha. Saimniecība ir gan man, gan arī dēlam – mana saimniecība vairāk nodarbojas ar graudkopību, dēls ar gaļas lopkopību, paralēli nedaudz ar graudkopību.

Kā nonācāt līdz tam, ka daļa saimniecības būs bioloģiskā?
Saimniecība nekad netika veidota konkrētā vietā vai arī izveidota uz labām lauksaimniecības zemēm, jo bija jāapsaimnieko tas, kas ir. Pie iegādātajiem mežiem bija daudz zemju, par kurām bija jādomā, tās nebija jēgas art, piemēram, palienu pļavas, kas bija izmantojamas tikai zāles iegūšanai, noganīšanai, sienam, līdz ar to tika veidotas divas saimniecības - gan bioloģiskā, gan konvencionālā. Bioloģiskā saimniecība nodarbojas ar gaļas lopu audzēšanu, plus lopiem bioloģiski tiek ražoti arī graudi, tāpēc ir izveidota otra saimniecības daļa.

Kādas kultūras audzējat? Vai tas, ko audzējat, atšķiras saimniecības bioloģiskajā un tradicionālajā daļā?
Pamatā audzējam to, ko visi Latvijā – rapsis, kvieši, rudzi, auzas, griķi, esmu arī mēģinājis pupas. Tās gan neaudzēju, bet audzēju zirņus. Bioloģiski audzējam arī zirņauzas, kur zirņi ir virs 50%, pat ap 70%, un auza zemi nedaudz notur, un mēs to maisījumu maļam savu lopu piebarošanai. Zirņauzas pārsvarā audzējam tikai bioloģiski.

Vai ir atšķirības augsnes apstrādē un sējumos starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem laukiem?
Jā, viena liela atšķirība ir tā, ka bioloģiskajā saimniecībā faktiski izmantojam tikai sējmašīnu, kur ir diski, kas griež augsni, līdz ar to sadragā vārpatu. Pagājušajā gadā arī nopirkām Väderstad kultivatoru, kas ir speciāli domāts bioloģiskajai saimniecībai, lai izkultivētu nezāles. Cenšamies laukus arī apžāvēt, lai tādā veidā tiktu vaļā no nezālēm. Kas attiecas uz konvenciālo saimniecību, tur lielu problēmu nav, tur ir galvenais labi sastradāt augsni, tikai jāskatās, kādu herbicīdu lietot.

Vai sējat starpkultūras?
Nē, pagaidām nē, sēju tikai pasēju, bioloģiskajā saimniecībā. Apakšā zem pamatkultūras sējam āboliņu, tad skatāmies, ja labs, mēģinām kult kā āboliņu vai nākamajā gadā satinam skābsienā vai arī, ja tas ir vājš, vienkārši iearam kā mēslojumu.

Jums ir Carrier ar TrueCut diskiem – vai esat apmierināts ar šo agregātu?
Jā, patīk, mums ir tie paši diski priekšā sējmašīnai un nopirkām jaunus papildus, strādā ļoti labi.

No Väderstad tehnikas, kas mums ir šodien, visvecākā ir Rollex šļūce ar pieveļamajiem smagnējiem ruļļiem, tā mums ir vairāk nekā 10 gadus, ļoti labi nostrādājusi.

Pie jums arī tika demonstrēti CrossCutter diski, kāds ir viedoklis, pirmais iespaids par tiem?
Iespaids ir labs, diski tiešām aktivizē augsnes virskārtu. Ja laicīgi nokults, viss ir ļoti labi, skaisti izdara savu darbu. Paver daudzas iespējas, var darīt vai nu vienu, vai otru, atkarībā no tā, kāds lauks, ko tas prasa turpmāk.

Kāda ir augsne? – Pārsvarā viegla, mazauglīga.

Uz jūs sējmašīnas ir BioDrill – kāpēc, kam to izmantojat?
Bioloģiski sēju pamatkultūru ar pasēju, lidz ar to daudz tiek izmantots. Šogad tas bija liels izaicinājums, jo laikaspstākļi bija tādi, ka sasējām auzas ar pasēju, par laimi nepaņēmām āboliņa maksimālo normu, bet vidēji minimālu. Auzas bija ļoti smukas, āboliņš apakšā bija maziņš, bet pēc lietiem auzas jau bija kuļamas, bet nevarējām, āboliņš gāja uz augšu. Braukāju uz lauku, skatījos, vai vispār varēsim nokult. Ar rudziem tas ir ļoti labi, cepuri nost, tas rudzs tomēr ir augstāks. Es arī agrāk šādi biju darījis, šogad pirmais gads, kad auza nebija izaugusi tik liela, āboliņš pēc rudens lietiem sāka pārāk veiksmīgi augt. Jebkurā gadījumā tehnika ir laba, bet noteicējs ir laikapstākļi.
Šogad vispār ir ļoti daudz izaicinājumu. Profesionāls lauksaimnieks neesmu, mācos no semināriem un kaimiņiem, un arī no savām kļūdām, šoreiz tā bija liela mācība, laime, ka izdevās nokult platības, kas bija ar pasēju un auzām.

Vai semināru ir pietiekami un kur Jūs iegūstat informāciju par jaunumiem augsnes apstrādes jomā?
Augkopības semināri ir ļoti labi, profesionāli, cik varu, cenšos apmeklēt. No tiem arī mācos – ko izstāsta agronomi, ko kaimiņš pastāsta. Reāli kaut ko esmu iemācījies tikai no semināriem.

Vai Cultus izmantojat kā kultivatoru bioloģiskajos laukos? Ja lietojat – kādas ir atšķirības starp Cultus lietošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā un tradicionālajā?
Izmantoju visu tehniku. Vienīgais, ko skatos - bioloģiskajā lauksaimniecībā mēģinu ar diskiem lieku reizi nebraukt, pārējo visu nešķiroju, izmantoju gan bioloģiskajā, gan tradicionālajā.

Pastāstiet, lūdzu, par savu pieredzi ar Cultus uzgaļiem!
Pirmie man bija parastie, kuri praktiski nolietojās pa pussezonu, un jāpiebilst, ka strādājot vieglās augsnēs. Tagad esmu uzlicis pastiprinātos Marathon uzgaļus, pagaidām izskatās, ka nav pat nekādu dilšanas pazīmju.

Vai visas augsnes apstrādes mašīnas un sējmašīnas ir piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai? Vai vienīgā atšķirība ir tajā, kā jūs tās izmantojat?
Nosacīti. Iespējams, ka vajadzētu diezgan pašķirot, jo bioloģiskajā saimniecībā arī jāskatās, cik bioloģija ir stipri iekopta. Ja ir vārpata, mēģinu to izkultivēt, jo kultivators skaisti izvelk virsū un, ja izdodas nokultivēt lauku ar četru dienu starpību, un, ja ir sauss, nezāles ļoti samazina. Uz doto brīdi tā daru.

Kā izvēlaties, kuras augsnes apstrādes iekārtas un sējmašīnas pirkt?
Skatāmies no demonstrējumiem, zināmā mērā arī izvēlos atkarībā no tā, cik saimniecība var atļauties no finansiālā viedokļa, un arī tas, vai mana tehnika, traktori ir pietiekami jaudīgi. Un arī no firmas,– ja nu būs tāda vajadzība – cik ātrā laikā man atbildēs, salabos, piegādās rezerves daļas. Tas ir vesels komplekss.

Kā nonācāt pie Väderstad?
Es domāju, ka viņi atrada mūs, un arī mēs redzējām tehniku kādās Lauku dienās. Väderstad tehnika nav lēta, bet – no manas pieredzes – tā laika gaitā sevi attaisno.

Kā Jūs raksturotu Väderstad un mūsu tehniku?
Sadarbība ir labi izcila. Väderstad ir atsaucīgi cilvēki, jebkurā laikā var zvanīt, informēs, palīdzēs, kā labāk izmantot, kā visu saslēgt.

Pagaidām varu pateikt tikai to labāko par Väderstad attieksmi gan pret mani kā saimniecības vadītāju, gan saimniecību kopumā. Jo, ja kaut kas salūzīs, viss tiek izdarīts super laicīgi, pat nav lieku jautājumu, kas, kāpēc ir noticis, vajadzīgais tiek piegādāts, uzlikts.

Ir pat bijis, ka mehāniķi sestdien, svētdien, atbrauc, jautā, vai tiks iekšā, var nomainīt. Ne bez iemesla mūsu saimniecībā ir 5 Väderstad agregāti.