Ūdens augsnē

Agri pavasarī, pēc sniega kušanas vai spēcīga lietus, augsne var sasniegt maksimālo ūdens noturēšanas spēju, un tad visas poras ir pildītas ar ūdeni. Augsnei izžūstot un ūdenim aizplūstot, dabiski vai ar pazemes drenāžas palīdzību augsne sasniedz savu lauka mitrumietilpību.

Tukšas lielās poras

Šajā lauka mitrumietilpības stadijā nedaudz lielākās poras iztukšojas no ūdens un to aizstāj gaiss, bet mazākās poras paliek pildītas ar ūdeni. Jo augstāk augsnes profilā atrodas poras, jo ticamāk, ka tās būs pildītas ar gaisu. Augsnē, kurā 50 % ir cietās daļiņas un 50 % poras, aptuveni 10-20% augsnes apjoma ir pildītas ar gaisu un 30-40% ar ūdeni.

Ūdens lielākajās porās ir viegli pieejams, bet, samazinoties poru diametram, augam jāpatērē aizvien vairāk enerģijas, lai iegūtu ūdeni; skatīt attēlu "Sakņu spurgaliņas porā". Robeža jeb limits ir pie vīšanas punkta, kad ar saknes sūkšanu vairs nepietiek, lai iegūtu ūdeni no augsnes porām un augs vīst. Tomēr praksē novērots, ka augi nespēj izmantot visu ūdeni līdz vīšanas punktam, un padodas jau labu brīdi pirms tam.

Šie trīs faktori kopā nosaka bioloģiskā vīšanas punkta tipu. Šajā kontekstā lauksaimniekam ir svarīgi zināt, ka augsnes pievelšana var pasliktināt ūdens piegādi augam. Ja ritenis saspiež lielās augsnes poras, tas traucē drenāžu un pazemina augsnes spēju apgādāt augus ar augiem pieejamo ūdeni.

Maksimālā ūdens noturēšanas spēja = visas poras ir pildītas ar ūdeni – kā tas ir, piemēram, zem gruntsūdeņu līmeņa vai pēc sniega kušanas, vai pēc ilgstoša lietus.

Lauka mitrumietilpība = brīvais ūdens ir aiztecējis, nonākot aptuveni 1 m drenāžas dziļumā. Šo stāvokli bieži dēvē par drenāžas līdzsvaru, jo ūdens vairs neplūst drenās/grāvjos. Attēlotajā augsnes profilā lielākās poras, sasniedzot lauka mitrumietilpību, ir pildītas ar gaisu, bet smalkākās poras joprojām satur ūdeni.

Vīšanas punkts = kad ūdens augsnē ir piesaistīts ar ūdens iegūšanas spēku, kas pārsniedz 150 m metrus ūdens kolonnas (1500 kPa), saknes to vairs nespēj iegūt. Šo limitu dēvē par vīšanas punktu un pie tā ūdens tiek turēts porās, kuru diametrs nepārsniedz 0,002 mm.

Tekstūra = augsnes tekstūra attiecas uz minerālu daļiņu proporcijām ar atšķirīgu vidējo diametru, t.i., smilts, nogulumu un māla relatīvo attiecību, skat. "Daļiņu izmēru sadalījuma” tabulu sadaļā “Augsni veidojošie elementi”.